Uzskata, ka Polockas kņazs Bračislavs bija Vitebskas kņaza Vasiļko Bračislaviča (valdīja 1186—1221) dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas. Pēc tēva nāves viņš ap 1221. gadu pats kļuva par Vitebskas kņazu un bija Polockas kņaza Svjatoslava Mstislaviča vasalis. Pēc tam, kad Svjatoslavs Mstislavičs 1232. gadā kļuva Smoļenskas kņazu, viņš iecēla Bračislavu savā vietā par Polockas kņazu. Pēc tam, kad Smoļenskas kņazisti pakļāva Zelta orda, viņš pakāpeniski līdz 1248. gadam nokļuva Lietuvas atkarībā.
1238. gadā Polockas kņazs Bračislavs piedalījās lietuviešu karaspēka iebrukumā Smoļenskas kņazistē. 1239. gadā izprecināja savas meitas Novgorodas kņazam Aleksandram un lietuviešu kunigaitim Tautivilam. Pēc tam hronikās vairs nav pieminēts, jadomā, ka viņš valdījis vismaz līdz 1242. gadam, kad pēc viņa znota Aleksandra uzvaras Ledus kaujā atguva kontroli pār Lotigolu.
Iespējams, ka viņš valdīja līdz pat 1254. gadam, kad par Bračislava pēcteci Polockā kļuva viņa znots Tautivils.
Literatūra
Загарульскі Э. М. Заходняя Русь: ІХ-ХІІІ ст.: Вучэб. дапам. Мн., 1998, − 260 с.
Рыжов К. Все монархи мира. Россия. М., 1998.
Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. - М., 1975.