Blidiņes dabas parks (bosniešu: Park prirode Blidinje) ir dabas parksBosnijā un Hercegovinā, kas izveidots 1995. gada 30. aprīlī. Tas atrodas Dināru Alpu centrā un ir nozīmīgs hidroģeoloģiskais rezervāts Bosnijas un Hercegovinas Dināru karsta apvidū ar ievērojamu kultūrvēsturisko mantojumu. To veido Dināru Alpu kalni, Dugopoļes plato, Blidiņes ezers, Grabovicas ieleja un citi dabas objekti ar karstam raksturīgām iezīmēm.[1]
Ģeogrāfija un hidroloģija
Šo atklāto un neauglīgo ieleju iepriekšējo divu ledus laikmetu laikā izveidoja Čvrsnica kalna kūstošie ledāji. 1,150–1,300 metru augstumā, starp Čvrsnica un Vrana kalniem atrodas plašs plato ar kopējo platību 364 km². Lai arī ģeomorfoloģiski tas ir viens vesels plato, tas ir sadalīts divos ģeogrāfiski un topogrāfiski atšķirīgos apgabalos: zemākajā dienvidu daļā, kas atrodas ap Blidiņes ezeru, un augstākajā ziemeļu plato daļā, kur atrodas Dugopoļes līdzenums, kas administratīvi sadalīts starp četrām pašvaldībām: Posušjes, Tomislavgradas, Mostaras un Jablanicas.
Virzoties no ziemeļiem un Doļankas upes puses, plato atklājas ar Dugopoļes līdzenumu tā augšējā galā un ved uz dienvidiem starp Vranu ziemeļu-ziemeļrietumu pusē ar tā augstāko virsotni 2074 metru augstumā un dienvidu-dienvidaustrumu virzienā Čvrsnica kalnu ar augstāko virsotni Pločno 2228 metru augstumā vjl. Plakuma tālākajā, dienvidu-dienvidaustrumu galā aiz Blidiņes ezera atrodas Čabuļas kalns ar augstāko virsotni 1786 metri. Uz austrumiem aiz Čvrsnica ir Grabovicas ieleja, kas stiepjas līdz Neretvas upei un tās aizai.
Grabovicas ieleja
Grabovicas ieleja ar nelielo Grabovicas strautu ir īpašs rezervāts parkā, dziļi iespiedies Čvrsnicā, tas veido dziļu kanjonu starp stāvajām un nelīdzenajām kalna klintīm. Ielejā atrodas divi mazi ciemati Gorņagrabovica un Doņagrabovica. Grabovicas jumpravas leģenda stāsta par vietējā gana meitu, kura, kā stāsta, atraidījusi vietējo muižnieku un tas viņu nogalinājis, lai neatdotu citam.[1]
Blidiņes ezers
Svarīgākās parka hidroģeoloģiskās iezīmes ir alpīnais Blidiņes ezers, kas ir lielākais šāda tipa ezers Bosnijā un Hercegovinā. Blidiņes ezera gultnes rašanās ir tiešs ledāja atkāpšanās rezultāts, taču saskaņā ar Poklečani apvidus dokumentiem, ezers ir arī cilvēku darbību sekas. Saskaņā ar šiem dokumentiem ezers ir mākslīgs dīķis, un tas ticis izveidots 19. gadsimta beigās. Lai nezaudētu ūdeni, kas aizplūda caur pazemi, vietējie iedzīvotāji un liellopu audzētāji aizsprostoja noteces ar zariem un māliem, lai ūdens nevarētu atrast ceļu pazemē. Bloķētajā teritorijā izveidojās ezers. Tā virsmas laukums svārstās no 2,5 līdz 6 km², vidējais dziļums ir 1,9 m, augstums 1,184 m vjl.[1][2]
Bosnijas priede Pinus leucodermis
Flora un fauna
Dažām akmeņainajām un šķietami nedzīvajām nogāzēm pretstats ir nogāzes ar bieziem priežu mežiem, ieskaitot endēmiskās gaišas mizas priedes pie Masnalukas, kuras sauc par Pinus leucodermis (Bosnijas priedēm) jeb Pinus heldreichii (Heldreiha priedēm). Trīs sugu savvaļas mārsili un desmitiem savvaļas ziedu pavasarī un vasarā noklāj ieleju un nogāzes.
Vēsture, arheoloģija un kultūra
Visā ielejā ir atrodami viduslaikuBosnijas un Hercegovinas monumentāli smagie akmens kapu pieminekļi — stečaki. Nav skaidrs, cik ilgi šeit ir pastāvējušas cilvēku apmetnes, jo pētījumi tika sākti tikai nesen, kad Blidiņe saņēma dabas parka statusu. Ilīriešu kapu un romiešu ceļu atliekas liecina, ka Blidiņe ir apmetušies vismaz pirms 2500 gadiem. Lielā Dugopoļes nekropole norāda, ka slāvu viļņi, kas reģionā ienāca 7. gadsimtā, arī šo teritoriju ātri padarīja par savu mājvietu.
Tūrisms
Parkā atrodas apmeklētājiem atvērts franciskāņuklosteris. Ēkas parkā ir tradicionālās aitu ganu mājas ar salmu jumtiem, kuras galvenokārt izmanto pavasara un vasaras sezonās. Šajā kalnu apvidū ziema ir barga un auksta, kas nodrošina sniega esību parkā izvietotajam kalnu slēpošanas centram.
"Mijata Tomiča haiduku republika" ir pašpasludināta izdomāta mikronācija Blidiņes dabas parka vidū, kuru dibinājis tūrisma uzņēmējs Vinko Vukoja-Lastvičs, viņa sieva Albina un meita Marija, kura ir pašreizējā "Republikas prezidente" kopš 2019. gada marta. "Valsts" tika radīta konfliktu dēļ, pie kuriem noveda teritorijas piederības nesakārtotība starp dažādām pašvaldībām.
