Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu. Bezgalības jēdzienu lieto matemātikā, filozofijā un loģikā saistīti ar idejām par kaut ko neizmērāmu un nesasniedzamu. Matemātikā bezgalība ir lielums, kas pārsniedz jebkuru reālu skaitli. Filozofijā bezgalību attiecina uz absolūto, telpu un laiku.[1] Bezgalības jēdziens tiek lietots arī teoloģijā (tiek saistīts ar dievu), psiholoģijā un fizikā.
Bezgalība matemātikā
Matemātikā bezgalība ir lielums, kas pārsniedz jebkuru reālu skaitli un to apzīmē ar simbolu "∞". Bieži, piemēram, matemātiskajā analīzē, ir nepieciešamība pierakstīt faktu, ka kāds lielums tiecas uz bezgalību (neierobežoti pieaug). To pieraksta šādi: . Piemēram, skaitļu virkne 1, 2, 3, ... tiecas uz bezgalību. Savukārt skaitļu virkne −1, −2, −3, ... tiecas nevis uz bezgalību, bet uz mīnus bezgalību, tāpēc noteiktības pēc pirmās virknes robežu apzīmē ar +∞, bet otrās ar −∞.
Zēnona paradoksi ir vieni no pirmajiem loģiskās sarežģītības piemēriem, darbojoties ar bezgalīgiem objektiem. To izveidoja Zēnons Elejietis, bet izklāstīja sengrieķu filozofs Aristotelis. Viens no Zēnona piedāvātajiem piemēriem ir Ahillejs un bruņurupucis, kurā tiek apskatīta situācija, ka Ahilejs nekādi nevar apsteigt bruņurupuci, ja tas atrodas mazliet tālāk par viņu, un abi pārvietojas vienā virzienā.