Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Augstkalnes pagastā. Par apdzīvotu vietu Ūdrīšu pagastā skatīt rakstu Augstkalne (Ūdrīšu pagasts).

Augstkalne
Lielciems
Mežmuižas pils
Augstkalne
Koordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″EKoordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E
Valsts	Latvija
Novads	Dobeles novads
Pagasts	Augstkalnes pagasts
Platība
• Kopējā	1,02 km^2
Augstums	52 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	478
• blīvums	549/km²
Pasta nodaļa	LV-3709 Augstkalne
Augstkalne Vikikrātuvē

Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Svētes kreisajā krastā pie autoceļa P95 29 km no novada centra Dobeles un 85 km no Rīgas.

Vēsture

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. 1938. gadā Mežmuižu pārdēvēja par Augstkalni. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados, kad ciems bija padomju saimniecības «Augstkalne» centrs.^[3] Augstkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bibliotēka, pasts, Mežmuižas luterāņu baznīca. Mežmuižas pils komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.^[4] Ciema dienviddaļā uz Svētes uzstādināts Augstkalnes dzirnavu ezers. 1 km uz ziemeļrietumiem no ciema centra izvietojies Augstkalnes lidlauks.

Mežā uz dienvidiem no Augstkalnes līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 867. raķešu pulka 2. diviziona pozīcijas).^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1970 202 —     1979 426 +8.64% 1989 708 +5.21%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 657 −0.68% 2011 500 −2.45% 2021 447 −1.11%

Klimats

Pēc ilggadējo novērojumu datiem apdzīvotā vieta Latvijā ar vismazāko nokrišņu daudzumu gadā.^[3]

Novadnieki

1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē dzimis literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas (1638) autors Georgs Mancelis (1593 - 1654). No 1621. līdz 1634. gadam par Mežmuižas mācītāju strādāja kontrreformācijas pretinieks, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors Pauls Einhorns (ap 1590 - 1655). No 1756. gada līdz savai nāvei par Mežmuižas mācītāju strādāja literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas (1766) autors Kristofs Frīdrihs Neanders (1723 - 1802). No 1816. līdz 1826. gadam Augstkalnē par ārstu strādāja literāts un komponists Kārlis Bursi (1791 - 1870).

Atsauces

1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Augstkalni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
2. LĢIA vietvārdu datubāze
3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
4. «Mežmuiža (Augstkalnes muiža)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
5. Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-12 (SS4 Sandal) kodolraķešu Augstkalnes bāze no wikimapia.org
6. OSP