Asterveidīgie

Asterveidīgie
Rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase	Asterveidīgie (Asteridae)
Iedalījums
Asteru rinda (Asterales) Ceļteku rinda (Plantaginales) Cūknātru rinda (Scrophulariales) Dipsaku rinda (Dipsacales) Genciānu rinda (Gentianales) Kaliceru rinda (Calycerales) Nakteņu rinda (Solanales) Panātru rinda (Lamiales) Pulkstenīšu rinda (Campanulales) Rubiju rinda (Rubiales) Ūdenīšu rinda (Callitrichales)

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām. Kaut arī apakšklasē ir arī koki un krūmi, taču lielākā daļa ir lakstaugi, pārsvarā viengadīgie. Zieda daļu skaits apakšklasei ir neliels, bet vienmēr nemainīgs. Ziedi parasti ir divdzimumu, lielā mēra specializējušies apputeksnēšanai ar kukaiņu starpniecību. Ginecejs vienmēr ir cenokarps, ar 2-5 augļlapām. Raksturīgā zieda formula ir Ca(5)[Co(5)A(5)]G(2).

Sistemātika

APG IV sistēma

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), asterveidīgo augu kladifikācijā ir šāda:^[1]

Asterveidīgo klada (Asteridae)	Cornales       Ericales (viršu kārta)     Campanulidae   Aquifoliales       Asterales (asteru kārta)     Escalloniales       Bruniales       Apiales       Dipsacales (dipsaku kārta)     Paracryphiales             Lamiidae   Icacinales       Metteniusales       Garryales       Boraginales     Gentianales (genciānu kārta)     Vahliales     Lamiales (panātru kārta)     Solanales (nakteņu kārta)

Agrākā klasifikācija

Asteridae bija pati lielākā divdīglapju apakšklase ar apmēram 3500 ģintīm un 65000 sugām. Apakšklasē bija 11 rindas:

Asteru apakšklase (Asteridae)

• Asteru rinda (Asterales)
  • Asteru dzimta (Asteraceae)
• Ceļteku rinda (Plantaginales)
  • Ceļteku dzimta (Plantaginaceae)
• Cūknātru rinda (Scrophulariales)
  • Akantu dzimta (Acanthaceae)
  • Bignoniju dzimta (Bignoniaceae)
  • Brūnkāšu dzimta (Orobanchaceae)
  • Buddleju dzimta (Buddlejaceae)
  • Cūknātru dzimta (Scrophulariaceae)
  • Gesnēriju dzimta (Gesneriaceae)
  • Globulāriju dzimta (Globulariaceae)
  • Mendonkiju dzimta (Mendonciaceae)
  • Mioporu dzimta (Myoporaceae)
  • Olīvu dzimta (Oleaceae)
  • Pūsleņu dzimta (Lentibulariaceae)
  • Sezama dzimta (Pedaliaceae)
• Dipsaku rinda (Dipsacales)
  • Baldriānu dzimta (Valerianaceae)
  • Bezslavīšu dzimta (Adoxaceae)
  • Dipsaku dzimta (Dipsacaceae)
  • Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae)
• Genciānu rinda (Gentianales)
  • Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae)
  • Genciānu dzimta (Gentianaceae)
  • Oleandru dzimta (Apocynaceae)
  • Sakkifoliju dzimta (Saccifoliaceae)
  • Strihnīnaugu dzimta (Loganiaceae)
• Kaliceru rinda (Calycerales)
  • Kaliceru dzimta (Calyceraceae)
• Nakteņu rinda (Solanales)
  • Dukeodendronu dzimta (Duckeodendraceae)
  • Kāpnīšu dzimta (Polemoniaceae)
  • Nakteņu dzimta (Solanaceae)
  • Nolānu dzimta (Nolanaceae)
  • Puplakšu dzimta (Menyanthaceae)
  • Reciju dzimta (Retziaceae)
• Panātru rinda (Lamiales)
  • Lennu dzimta (Lennoaceae)
  • Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
  • Skarblapju dzimta (Boraginaceae)
  • Verbēnu dzimta (Verbenaceae)
• Pulkstenīšu rinda (Campanulales)
  • Brunonu dzimta (Brunoniaceae)
  • Donātiju dzimta (Donatiaceae)
  • Gudenu dzimta (Goodeniaceae)
  • Lobēliju dzimta (Lobeliaceae)
  • Pentafragmu dzimta (Pentaphragmataceae)
  • Pulkstenīšu dzimta (Campanulaceae)
  • Sfenokleju dzimta (Sphenocleaceae)
  • Stilīdiju dzimta (Stylidiaceae)
• Rubiju rinda (Rubiales)
  • Rubiju dzimta (Rubiaceae)
  • Teligonu dzimta (Theligonaceae)
• Ūdenīšu rinda (Callitrichales)
  • Hidrostahu dzimta (Hydrostachyaceae)
  • Skujeņu dzimta (Hippuridaceae)
  • Ūdenīšu dzimta (Callitrichaceae)

Atsauces

1. An update of the Angiosperm Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society, Volume 181, Issue 1, page 1-20, May 2016