Asīrieši (sīriešu: ܣܘܪܝܝܐ) ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā. Senajos laikos asīrieši dzīvoja teritorijā no Nīlas upes līdz Mezopotāmijai.[1] Kopš islāma ekspansijas, bet īpaši kopš 20. gadsimta sākuma, asīrieši ir piedzīvojuši vajāšanas un diskrimināciju, tāpēc mūsdienās lielākā daļa tautas dzīvo emigrācijā dažādās pasaules valstīs. Asīrieši pieder Austrumu kristīgajai baznīcai.
Seno asīriešu karadarbība
Valdnieka Salmanasara I (1273—1244 p. m. ē.) valdīšanas laikā asīrieši iekaroja Babiloniju un daudzas citas valstis, un beidzot apvienoja visu reģionu vienā impērijā. Asīriešiem bija milzīga armija, apgādāta ar bruņu aizsargātiem zirgiem, ātriem divriču kaujas ratiem un lielām mūru dragājamām ierīcēm. Asīrijas valsts attīstījās vairāku kareivīgu valdnieku — Ašurbanipala II, Sinaheriba un citu vadībā. Lielā bagātība un labie tirdzniecības sakari ļāva asīriešiem atjaunot tādas pilsētas kā Nimruda un Nīnive, ko izveidoja par galvaspilsētu, kā arī uzcelt pilsētu Horsabadu.
Atsauces