Amonija hlorīds

Amonija hlorīds
Amonija hlorīda kristāla uzbūve Amonija hlorīda struktūrformula Pulverveida amonija hlorīds
Citi nosaukumi	salmiaks, armēņu sāls[1]
CAS numurs	12125-02-9
Ķīmiskā formula	NH4Cl
Molmasa	53,491 g/mol
Blīvums	1527,4 kg/m^3
Kušanas temperatūra	338 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	—
Šķīdība ūdenī	297 g/l (0 °C) 372 g/l (20 °C) 773 g/l (100 °C)

Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH₄Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu. To var uzskatīt par amonija hidroksīda un sālsskābes sāli. No ūdens kristalizējas oktaedrisku kristālu veidā. Tā triviālais nosaukums "salmiaks" radies no latīņu termina sal ammoniacus^[2] — "amonjaka sāls".

Atrašanās dabā

Atrodams vulkāniskos rajonos vietās, kur izdalās vulkāniskās gāzes (fumarolas).

Iegūšana

Amonija hlorīda iegūšanas demonstrējums. Divās gāzu skalotnēs ielieti koncentrēti amonjaka un sālsskābes šķīdumi; pūšot caur tām gaisu, gaisa plūsmu saskares vietā veidojas amonija hlorīda dūmi

Amonija hlorīda dūmu veidošanās, amonjakam iedarbojoties uz sālsskābi

Rūpniecībā iegūst, laižot oglekļa dioksīdu cauri amonjaka un nātrija hlorīda šķīdumam (amonija hlorīds ir blakusprodukts sodas iegūšanā pēc Solveja metodes):

NH₃ + CO₂ + H₂O + NaCl → NaHCO₃ + NH₄Cl

Amonija hlorīdu viegli iegūt, amonjakam reaģējot ar sālsskābi vai hlorūdeņradi:

NH₃ + HCl → NH₄Cl

Ķīmisko vielu noliktavās, kur ilgstoši uzglabā ožamo spirtu un sālsskābi, no gaisā esošajām amonjaka un hlorūdeņraža zīmēm tādā ceļā mēdz veidoties irdeni, šķiedraini, balti kristāli uz dažādām virsmām.

NH₄Cl rodas, amonjakam sadegot hlorā:

8NH₃ + 3Cl₂ → N₂ + 6NH₄Cl

Rodas arī, amonija karbonātam reaģējot ar sālsskābi:

(NH₄)₂CO₃ + 2HCl → 2NH₄Cl + H₂O + CO₂

Īpašības

Salmiaka kristāli, kas veidojušies, šķīdumam iztvaikojot

Ļoti labi šķīst ūdenī, ūdens šķīdumiem hidrolīzes dēļ piemīt skāba reakcija (it sevišķi paaugstinātā temperatūrā). Etanolā un metanolā šķīst nedaudz (attiecīgi 0,6 un 3,3 g uz 100 g bezūdens šķīdinātāja). Labi šķīst šķidrā amonjakā. Kristalizējoties no ūdens, parasti veidojas ļoti sīki, sazaroti kristāli; pievienojot šķīdumam nedaudz pektīnvielu, var iegūt lielus, pareizus kristālus.

338 °C temperatūrā pilnīgi sadalās par amonjaku un hlorūdeņradi. Atdzesējot no jauna rodas amonija hlorīds, tādēļ šis process līdzīgs sublimācijai. Ir jūtami gaistošs, pat sildot ūdens vannā.^[3]

Reaģējot ar sārmiem, izdalās amonjaks:

NH₄Cl + NaOH → NH₃ + NaCl + H₂O

Paaugstinātā temperatūrā līdzīgi reaģē arī ar sārmu metālu karbonātiem:

2NH₄Cl + Na₂CO₃ → 2NaCl + CO₂ + H₂O + 2NH₃

Izmantošana

Izmanto par slāpekļa minerālmēslojumu sārmainām augsnēm (nedrīkst lietot kultūrām, kas nepanes hlorīdus). Lieto par pārtikas piedevu ar nosaukumu E510 (pievieno dažiem īpašiem saldumiem^[1]). Metālu lodēšanā salmiaks noder oksīdu noņemšanai no virsmām, jo ir reducētājs^[4]; pirotehnikā to lieto kā dūmu veidotāju; amonija hlorīds ir galvanisko elementu elektrolīta sastāvdaļa. Medicīnā amonija hlorīdu lieto kardioloģiska rakstura tūsku ārstēšanai un diurētisku līdzekļu iedarbības pastiprināšanai. Fotogrāfijā lieto ātrās fiksāžas sastāvā.

Atsauces

1. Melnā konfekšdiena
2. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 581. lpp.
3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, 660. lpp. (krieviski)
4. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 371. lpp.