Aleksandrs Medveds (baltkrievu: Аляксандр Васілевіч Мядзведзь; dzimis 1937. gada 16. septembrī, miris 2024. gada 2. septembrī) bija padomju brīvā stila cīkstonis, trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.[1]
Dzīvesgājums
Dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē.[2][3]
Ar cīņas sportu Medveds iepazinās militārā dienesta laikā Baltkrievijā.
1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds sāka mācīties Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā.
1961. gada pavasarī cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā un devās uz pasaules čempionātu Japānā. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā, septiņas reizes par pasaules čempionu, četras reizes par Eiropas čempionu, deviņas reizes par PSRS čempionu.
Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar bulgāru cīkstonis Osmans Duraļijevs. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja.[1] 1971. gada pasaules čempionātā Sofijā viņš bija tuvu zaudējumam, kad bulgārs atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.[4]
Pēc sportista karjeras beigam 1972. gadā Medveds dzīvoja Baltkrievijā[3] un strādāja par valsts izlases treneri, lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņu iecēla par Baltkrievijas Olimpiskās komitejas un Baltkrievijas Cīņas federācijas viceprezidentu.
Apbalvojumi un pagodinājumi
Atsauces
Ārējās saites
