Alūksnes draudzes novads

Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte).

Alūksnes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Marienburg) bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Muižas

Alūksnes draudzes novada muižas 1904. gada kartē (no Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

1782. gadā Alūksnes draudzes novadā bija sekojošas muižas:^[1]

• Alūksnes mācītājmuiža (Marienburg Pastorat)
• Alūksnes muiža (Marienburg) un Aizviķu muiža (Aiswickshof)
• Kalnamuiža (Kalnamuisch)
• Nēķenu muiža (Nötkenshof)
• Rēzakas muiža (Rehsack)
• Šļukuma muiža (Schlukkum, Schluckum, Schluckumhof)
• Tūjas muiža (Kragenhof)
• Zeltiņu muiža (Seltinghof)
• Jaunzeltiņu muiža (Carlsberg, Karlsberg)
• Ziemera muiža (Semershof)
• Bejas muiža (Kerstenhof, Bejenhof, Beyenhof, Bayenhof, Kerstemois)
• Babeckas muiža (Babeßky, Babetzky)
• Kolberģa muiža (Golbeck, Goldbeck)
• Lāsberģes muiža (Fianden)
• Ādama muiža (Schwarßbeckshof, Schwarzbeeckhof, Schwarzbeckshof)
• Kokeskaln
• Streidas, Jaunzemi, Birznieki (Hessenhof, Buschhof)

Alūksnes luterāņu baznīca (2000).

• 
  Zeltiņu muiža (Broce, 1790)
• 
  Zeltiņu muiža
• 
  Zeltiņu baznīcas skats (1790)
• 
  Ādama muiža (1795)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 380–381. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 208–211. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 252–261. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. jūlijā.

Atsauces

1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 208–211. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. jūlijā.