Akmeisms (no grieķu ακμή 'uzplaukuma laiks, virsotne') bija dzejas strāvojums krievu literatūrā 20. gs. padsmitajos un divdesmitajos gados. Akmeisms izveidojās kā pretreakcija uz simbolismu. Simbolisma misticismam akmeisms pretstatīja konkrētu, juteklisku pasaules uztveri, atgriešanos pie vārdu sākotnējām nozīmēm, atsakoties no to simboliskās daudznozīmības.
Par akmeisma pamatlicējiem uzskatāmi dzejnieki Nikolajs Gumiļevs, Sergejs Gorodeckis, Osips Mandelštams, Anna Ahmatova, Georgijs Ivanovs, Mihails Kuzmins u.c. Akmeisti 1911. gadā izveidoja apvienību "Poētu cehs" (Цех поэтов), kas pastāvēja līdz 1914. gadam un no 1920. līdz 1922. gadam. Akmeisti sadarbojās ar žurnālu Аполлон, no 1912. līdz 1913. gadam izdeva žurnālu Гиперборей, "Poētu ceha" gadagrāmatas.
