Pirms 1975. gada, kad AC/DC izdeva savu pirmo albumu "High Voltage" (latviešu: Augstspriegums), grupa pārdzīvoja dažādas sastāva izmaiņas. Pēc tam kolektīvs palika nemainīts tikai līdz 1977. gadam, kad basistu Marku Evansu nomainīja Klifs Viljamss. 1979. gadā grupa ierakstīja augsti novērtēto albumu "Highway to Hell" (latviešu: Lielceļš uz elli). 1980. gada 19. februārī, pēc alkoholisko dzērienu smagas lietošanas, nomira vadošais dziedātājs un dziesmu līdzautors Bons Skots. Īsu brīdi bija doma, ka grupa beigs pastāvēt, tomēr pavisam drīz Skota vietu ieņēma bijušais Geordie grupas solists Braiens Džonsons, un tā turpināja savu darbību. Līdz ar to grupas fani mēdz dalīt grupas vēsturi Bona Skota ērā (1974—1980) un Braiena Džonsona ērā (kopš 1980. gada).
Grupa visā pasaulē ir pārdevusi 150 miljonus albumu, kas to padara par vienu no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām smagā roka grupām. Grupas 1980. gada albums "Back in Black", kurš visā pasaulē ir pārdots 42 miljonos eksemplāru, ir otrais visu laiku komerciāli veiksmīgākais albums mūzikas vēsturē.[nepieciešama atsauce]
Lai arī kopā ar Led Zeppelin un Black SabbathAC/DC uzskata par smagā roka un smagā metāla žanru aizsācējiem, paši mūziķi savu stilu dēvē par rokenrolu. Grupa vēl atzīst smagā roka apzīmējumu, taču nepieņem, ka viņus sauc par metāla grupu. 2014. gadā grupa izdeva albumu Rock or Burst, tomēr neilgi pēc tam veselības problēmu dēļ no grupas aizgāja viens no tās dibinātājiem Malkoms Jangs un viņa vietā nāca Malkoma brāļadēls Stīvijs Jangs.
2016. gadā dzirdes traucējumu dēļ savu piedalīšanos Rock or Bust tūrē pārtrauca Braians Džonsons, un līdz tūres beigām Braianu aizstāja Guns N' Roses solists Aksels Rouzs.
Brāļi Anguss, Malkoms un Džordžs Jangi ir dzimuši Glāzgovā, Skotijā. 1963. gadā lielākā Jangu ģimenes daļa pārcēlās uz dzīvi Sidnejā. Džordžs bija pirmais, kurš iemācījās spēlēt ģitāru. Viņš kļuva par grupas The Easybeats dalībnieku. 1960. gados The Easybeats bija viena no Austrālijas slavenākajām grupām. 1966. gadā viņi kļuva par pirmo vietējo grupu Austrālijā, kam ir starptautisks hits — "Friday on My Mind".[4]. Malkolms sekoja Džordža pēdās, spēlējot Ņūkāslas grupā Velvet Underground (nejaukt ar Ņujorkas grupu The Velvet Underground).
Malkolms un Anguss Jangi ideju par grupas nosaukumu aizguva, viņu māsai Margareta Jangai uz kādas šujammašīnas ieraugot abreviatūruAC/DC, kas ir saīsinājums maiņstrāvas/līdzstrāvas elektrībai. Brāļi nolēma, ka šis vārds simbolizēs grupas lielo enerģiju.[5].
Sākotnējie gadi
1973. gada novembrī Malkoms un Anguss Jangi izveidoja grupu AC/DC un grupā pieņēma basģitāristu, bijušo grupas The Masters Apprentices bundzinieku un vokālistu Deivu Evansu. Lieli nopelni grupas attīstībā ir Rejam Arnoldam un viņa partnerim Alanam Kisakam. šie divi vīri pārliecināja Chequers viesību vadītāju Džīnu Pīrsonu dot iespēju grupai uzstāties populārā Sidnejas naktsklubā 1973. gada Vecgada vakarā.[6].
Grupa bija tik skaļa, ka vadība sūdzējās. Tomēr Pīrsonu AC/DC ieinteresēja, un viņš grupai rezervēja uzstāšanos vairākās vietās, kur viņi tālāk attīstīja savu skatuves priekšnesumu. Pirmais grupas sastāvs bieži mainījās. Bundzinieks bija pirmais, kuru atlaida, kā arī nākamā gada laikā mainījās gan basģitāristi, gan bundzinieki.
Pašlaik Angusa Janga skatuves tēlam ir raksturīga skolas formastērps. Arī tā bija viņa māsas Margaretas ideja. Anguss ir arī izmēģinājis vairākus citus tērpus, piemēram Zirnekļcilvēka, Zorro, gorillas un Supermena parodijtēlu vārdā Super-Angs. Grupas sākotnējos gados tās dalībieki ģērbās vienādās satīna auduma drēbēs, taču redzot, ka Melburnas grupa Shyhooks jau bija pieņēmusi šo pieeju skatuves noformējumam, ideja par satīna vai glema formām ātri tika atmesta.
Grupas logo 1977. gadā izstrādāja Gerard Huerta, to pasūtīja Bob Defrin, kas bija Atlantic Records mākslinieciskais vadītājs 1970. gados. Logo pirmoreiz parādījās starptautiskajā versijā "Let There Be Rock".
Brāļi Malkolms un Anguss Jangi izlēma, ka Deivs Evanss nav piemērots grupas solists, jo viņi uzskatīja, ka viņš ir vairāk glema rokeris kā Glerijs Glitters. Uz skatuves Evanss reizēm aizvietoja grupas pirmais menedžeris — Deniss Lofins. Grupas nepatiku pret Evansu veicināja arī viņa nesaskaņas ar Lofinu.
Ar Džīna Pīrsona starpniecību tika panākta vienošanās ar Bonu Skotu, un viņš pievienojās grupai kā solists. Talkā nāca arī viņa draudzība ar Tedu Albertu no Albert Productions.
Bona Skota ēra (1974—1980)
1974. gada septembrī Evansu nomainīja pieredzējušais vokālists un Džordža Janga draugs Bons Skots.[7] Gluži kā brāļi Jangi, arī Bons Skots bija dzimis Skotijā, bet bērnībā pārvācies uz Austrāliju. Grupa kopā ar Deivu Evansu bija ierakstījusi tikai vienu singlu, "Can I Sit Next To You, Girl" / "Rockin' in the Parlour". Vēlāk dziesma tika pārrakstīta un atkārtoti ierakstīta kopā ar Bonu Skotu kā "Can I Sit Next to You Girl" 7. dziesma albuma T.N.T. Austrālijas izdevumā, un 6. dziesma albuma High Voltage starptautiskajā izdevumā.
Diskogrāfija
Studijas albumi
High Voltage (1975)
TNT (1975)
Dirty Deeds Done Dirt Cheap (1976)
Let There Be Rock (1977)
Powerage (1978)
Highway To Hell (1979)
Back in Black (1980)
For Those About to Rock (1981)
Flick of the Switch (1983)
'74 Jailbreak (1984)
Fly on the Wall (1985)
Who Made Who (1986)
Blow Up Your Video (1988)
The Razor's Edge (1990)
Ballbreaker (1995)
Stiff Upper Lip (2000)
Black Ice (2008)
Rock or Bust (2014)
Power Up (2020)
"Backtracks" (2009)
"Iron Man 2"(2010)
"Live At River Plate"(2012)
↑Jason Saulnier. «Dave Evans Interview». Music Legends (angliski), 2012. gada 3. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. Novembris. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.
