Ašmora un Kartjē Salas

Ašmora un Kartjē Salas
Ashmore and Cartier Islands
—  ārējā teritorija  —
Koordinātas: 12°14′S 123°05′EKoordinātas: 12°14′S 123°05′E
Valsts	Austrālija
Platība
- Kopā	1,5 km²
Iedzīvotāji (2011)
- Kopā	0
- Blīvums	0/km²
Ašmora un Kartjē Salas Vikikrātuvē

Ašmora un Kartjē salas (angļu: Ashmore and Cartier Islands) ir divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu. Veido Austrālijas ārējo teritoriju.

Ģeogrāfija

Ašmora un Kartjē salas

Teritorijā ietilpst Ašmora rifs (sastāv no Rietumu, Vidējās un Austrumu salas) un Kartjē sala, kura atrodas 70 km uz austrumiem. Kopējā salu platība ir 199,45 km², ieskaitot lagūnas un koraļļu rifus. Sauszemes platība ir tikai 114 400 m². Krasta līnijas garums — 74,1 km. Salās nav ostas. Uz Rietumu salas atrodas automātiskā meteoroloģiskā stacija.

42 km ziemeļaustrumos no Ašmora rifa atrodas Hibernijas rifs — šis rifs neietilpst teritorijā. Hibernijas rifam nav pastāvīgas sauszemes teritorijas, kaut gan bēguma laikā atsedzas diezgan lielas platības.

Salu platības ir šādas:

• Ašmora rifs - 155,40 km² (ieskaitot lagūnu);
  • Rietumu sala (West Islet) - 51 200 m² sauszemes;
  • Vidus sala (Middle Islet) - 21 200 m² sauszemes;
  • Austrumu sala (East Islet) - 25 000 m² sauszemes;
• Kartjē rifs - 44,03 km² (ieskaitot lagūnu);
  • Kartjē sala - 17 000 m² sauszemes

Vēsture

Ašmora 1878. gadā tika iekļauta Britu impērijā, Kartjē sala — 1909. gadā. 1931. gada 23. jūlijā salas nokļuva oficiālā Austrālijas kontrolē. 1938. gadā tās kļuva par Austrālijas Ziemeļu teritorijas sastāvdaļu. Taču 1978. gada jūlijā tika izveidota atsevišķa Ašmoras un Kartjē salu teritorija.

Administrācija

Teritoriju pārvalda Austrālijas Vides un Mantojuma departaments (Australian Department of the Environment and Heritage), teritoriju regulāri apseko arī Austrālijas kara flote.

Vides aizsardzība un daba

1983. gada augustā tika dibināts Ašmoras rifa jūras nacionālais dabas rezervāts. Saskaņā ar vienošanos starp Austrāliju un Indonēziju teritorija formāli ir pieejama Indonēzijas zvejniekiem, taču pastāv stingri zvejas ierobežojumi.

Rifam ir ievērojama bioloģiskās daudzveidības vērtība — tas atrodas ceļā straumei, kas plūst no Klusā okeāna uz Indijas okeānu — šī iemesla dēļ rifā ir savdabīgs sugu komplekss. Teritorijā dzīvo 14 sugu jūras čūskas — vairāk, kā jebkur citur. Rifā ir arī ļoti liels koraļļu, molusku un zivju sugu daudzums. Ašmoras rifā reģistrētas 77 putnu sugas kas ir ļoti daudz tik nelielai teritorijai.

Kartjē salas jūras rezervāts (dibināts 2000. gadā) iekļauj visas Kartjē salas smilšu pludmales, rifu ap to, okeānu 7,2 km rādiusā un dziļumu līdz 1000 m zem ūdens līmeņa.

Saimniecība

Teritorijā nenotiek saimnieciskas darbības, ja neskaita maz aktīvu zveju. Neseni pētījumi liecina, ka reģionā ļoti iespējamas naftas atradnes.

Agrāk Ašmora rifs bija populāra vieta, kur piestāja cilvēku kontrabandisti, kas centās ievest Austrālijā nelegālos imigrantus. 2001. gada oktobrī Ašmoras rifs iekļuva pasaules ziņās situācijā, kad Austrālijas valdība atteicās pieņemt caurceļojošus imigrantus. Divas ar imigrantiem pārpildītas laivas vairākas dienas uzturējās Ašmoras rifā par spīti Austrālijas kara flotes mēģinājumiem tās atgriezt uz Indonēziju. Galu galā Ašmora rifu un tuvējās salas izslēdza no Austrālijas migrācijas zonas, t.i. šeit nokļuvušos cilvēkus vairs neuzskata par nokļuvušiem Austrālijas teritorijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ašmora un Kartjē Salas.
• Ašmoras rifa nacionālais dabas rezervāts (angliski)
• Kartjē salas jūras rezervāts (angliski)