21 Lutēcija

Lutēcija

Rosetta uzņemts attēls
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Hermanis Goldšmits
Atklāšanas datums	1852. gada 15. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(21) Lutetia
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs	2,836 AU [1]
Perihēlijs	2,0339906 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss)	2,4348933 AU [1]
Ekscentricitāte	0,164649[1]
Apriņķojuma periods	3,8 a [1]
Slīpums	3,06362°[1]
Uzlecošā mezgla garums	80,88467°[1]
Pericentra arguments	250,11664°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	95,76 km[2]
Sideriskais periods	8,1655 h [2]
Ģeometriskais albedo	0,2212[2]
Asteroīdu spektru tipi	M [2]
Redzamais spožums	11,85[3]
Absolūtais spožums	7,35 H [1]

Lutēcija, arī 21 Lutēcija ir asteroīds ar diametru apmēram 96 km, atrodas asteroīdu joslā (iekšmalā), pieder M tipa asteroīdu grupai.

Atklāšana un nosaukums

Asteroīdu atklāja 1852. gada 15. novembrī vācu-franču astronoms Hermanis Goldšmits (Hermann Goldschmidt) no sava dzīvokļa Parīzē. Goldšmitam tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 14). Asteroīds nodēvēts Lutēcijas vārdā, tā latīņu valodā sauca Parīzi. Vārdu izvēlējās Parīzes observatorijas direktors Fransuā Arago (François Arago).^[4] Lutēcija ir pirmais asteroīds, kuru atklājis astronoms-amatieris.

Fiziskie parametri

Lutēcija ir neregulāras formas asteroīds, tā virsma stipri izrobota ar krāteriem (lielākais zināmais – Masīlijas krāteris ar diametru 61 km^[5]) 2010. gada 10. jūlijā ESA starpplanētu zonde Rosetta pa ceļam uz Čurjumova—Gerasimenko komētu pārlidoja asteroīdu tikai 3168 ± 7,5 km attālumā. Pārlidojuma laikā tika izpētīta apmēram puse asteroīda virsmas. Tad tika noteikta arī asteroīda masa un blīvums, attiecīgi (1,7 ± 0,017)×10¹⁸ kg un 3,4 ± 0,3 g/cm³.^[6] Pieņemot, ka asteroīda porainība ir ap 10 – 15 %, tā blīvums ir lielāks nekā parastiem akmens meteorītiem. Lutēcijas sastāvs nav īsti zināms. Asteroīds tiek klasificēts pie M tipa asteroīdiem, taču atšķirībā no vairuma šīs grupas objektu, kuriem virsmas satur metālus, uz Lutēcijas virsmas metāli nav konstatēti. Lutēcijas spektrs vairāk atbilst oglekļa hondrītiem un C tipa asteroīdiem. Novērojumu dati liecina, ka Lutēcijas virsma satur, vai nu E tipa hondrītus, vai arī ar metāliem bagātus, bet ūdeni maz saturošus oglekļa hondrītus.^[7] Rosetta atklāja, ka Lutēcijas virsmu klāj līdz 600 m biezs regolīta slānis, kuru veido 50–100 μm lielas putekļu daļiņas.^[8]

Veidojumu nomenklatūra

Lutēcijas virsma ir stipri izrobota, to klāj krāteri, gravas, plaisas u.c. veidojumi. Uz nofotografētās asteroīda virsmas tika saskaitīti 350 krāteri (diametri no 600 m līdz 61 km).

2011. gada martā Starptautiskās Astronomijas savienības Planētu nomenklatūras darba grupa noteica, ka veidojumi uz Lutēcijas dēvējami ar Romas impēriju saistītos vārdos, kuri attiecas uz laikposmu 52. g.p.m.ē. - 360 g.m.ē., kad pastāvēja Lutēcija. Tā, krāteri uz Lutēcijas dēvējami Romas impērijas laika pilsētu vārdos, apgabalus jādēvē asteroīda atklājēja un Romas impērijas laika provinču vārdos, pārējiem veidojumiem jāpiešķir Romas impērijas un tai piegulošo teritoriju upju vārdi.^[9]

Līdz 2015. gada aprīlim bija apstiprināti 37 veidojumu vārdi, t.sk. 19 krāteri, 8 apgabali, 1 kalnu grēda, 2 gravas, 3 grunts noslīdeņi, 2 plaisas un 2 pakāpes.^[10]

Atsauces

1. (21) Lutetia
2. 21 Lutetia
3. (21) Lutetia
4. Lutz Schmadel, Dictionary of Minor Planet Names
5. «Lutetia, craters». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. decembrī. Skatīts: 2015. gada 29. aprīlī.
6. Asteroid 21 Lutetia: Low Mass, High Density
7. «Lutetia: A rare survivor from the birth of Earth». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. novembrī. Skatīts: 2015. gada 29. aprīlī.
8. Asteroid Lutetia has thick blanket of debris
9. «Themes Approved for Asteroid 21 Lutetia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
10. «Planetary names: Lutetia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.

Ārējās saites

• Lutēcijas orbīta