PROFILBARU.COM

2009. gada 16. jūlija; negaiss Latvijā
	Plūdi Rīgā, Lāčplēša un Satekles ielu krustojumā.
Vieta	Latvijas centrālie rajoni, Zemgale
Datums	2009. gada 16. jūlijā; 11:30-19:00; (EEST (UTC +3))
Negaiss	Vidēji stiprs
Nokrišņi	Stipri, dažviet ļoti intensīvi.; Rīga 33 mm.
Vējš	Stipras vēja brāzmas.; Rīga 22 m/s.
Cits	Plūdi Rīgā, Bauskā u.c.
Bojā gājušie	nav
Ievainotie	nav zināms

2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā bija viens no spēcīgākajiem negaisiem, kas piemeklēja Latvijas teritoriju 2009. gadā.

Notikumu hronoloģija

Jau no paša rīta LVĢMA brīdināja, ka dienas laikā Rīgā gaidāms ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss.^[1] 16. jūlijs bija karsta diena. Vidēji Latvijā gaisa temperatūra bija no +22 līdz +27 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +25,1 grādus, bet Saldū pat +27,0 grādus. Bija ļoti sutīgs laiks ar augstu relatīvo gaisa mitrumu.

Sākot no dienvidiem, Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte. Karstajam un mitrajam gaisam, sastopoties ar vēsāku gaisa masu, radās ievērojami gubu lietus mākoņi, kuri nesa sev līdzi intensīvu lietu, vietām stipru, pērkona negaisu, kā arī krusu. Vietām tika novērotas arī spēcīgas vēja brāzmas.

Pirmie nokrišņu punkti sāka veidoties aptuveni plkst. 11:30, Dobeles apkārtnē, virzoties A virzienā, strauji pieņēmās spēkā un jau 14:00 bija izveidojušās divas aktīvas negaisa frontes. Viena stiepās no Tērvetes DR virzienā līdz pat Lietuvas rietumu rajoniem, bet otrā atradās Baldones un Iecavas apkārtnē. Tajā pašā laikā uz R no Rīgas, netālu no Tukuma, pie Smārdes, aktīvi sāka veidoties trešā negaisa zona, kura sāka virzību A virzienā.

Plkst. 15:00 pirmās divas negaisa zonas apvienojās un kļuva arvien spēcīgākas, aizņemot teritoriju no Lielvārdes līdz pat Bauskai un tālāk līdz Šauļiem, bet Rīgu sasniedza no rietumiem, pāri Jūrmalai nākamā negaisa zona. Ap plkst. 16:30 visas spēcīgo nokrišņu zonas bija apvienojušās vienā lielā zonā, kura stiepās no ZA Vidzemes līdz pat Lietuvas centrālajiem rajoniem. Šī zona turpināja savu virzību A, DA virzienā un atnesa vairāk vai mazāk spēcīgu lietu Latvijas centrālajiem rajoniem, kā arī visā Zemgalē un daļēji arī Vidzemes D un A, kā arī Latgales R rajoniem, bet mazā stiprs lietus lija visā Latgalē.

Ap plkst. 18:00 izveidojās un pāri Latvijas centrālajiem rajoniem virzījās vēl viena negaisa zona, bet tā nebija tik stipra un Rīgā atnesa tikai nelielu negaisu un vieglu lietu, stiprākus nokrišņus atnesot Jelgavas apkārtnē un tālāk virzoties D, DA virzienā iegāja Lietuvas teritorijā, paejot garām Bauskai.

Ietekmes zonas

Negaiss ar stiprām lietusgāzēm un brāzmainu vēju tika novērots Latvijas centrālajos rajonos — Rīgas apkārtnē, it īpaši uz A un DA no galvaspilsētas, Ikšķile, Baldone, kā arī centrālā Zemgales daļa — it īpaši Bauska, Bārbele un Skaistkalne.

Rīga

Spēcīgais negaiss Rīgu sasniedza nedaudz pēc plkst. 15:00, ar brāzmainu vēju, kurš brāzmās sasniedza 22 m/s, ļoti spēcīgu un intensīvu lietusgāzi un zibeņošanu. Daudzviet stiprās vēja brāzmas lauza kokus un atsevišķus koku zarus, kas bija uzkrituši un tramvaju un trolejbusu vadiem, kā arī zem kokiem novietotām automašīnām. Dažviet tika sabojātas veikalu izkārtnes un celtniecības sastatnes, kā arī tika konstatēti īslaicīgi luksoforu darbības traucējumi.^[2] Stundas laikā gaisa temperatūra nokritās no +26 līdz +18 grādiem.

Pēc spēcīgā lietus ūdens peļķes bija redzamas arī Saeimas ēkas pagrabstāva tualešu telpās, bet otrajā stāvā pie Saeimas sēžu zāles ūdens sūcas caur stiklotajiem griestiem, savukārt plīstot notekūdens caurulei pie astoņu stāvu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nama Rīgā, Jeruzalemes ielā 1, tika appludināts ēkas ceturtais stāvs, kurā bija izvietota Vladimira Vaškeviča vadītā Stratēģiskās attīstības pārvalde un VID Personāla pārvaldes arhīvs.

Vājāks negaiss ar nelielu lietu Rīgā tika novērots arī neilgi pēc plkst. 19:00.

Plūdi

Rīgas centrā stundas laikā nolija 33 mm nokrišņu, kas izraisīja lietus ūdens kolektoru pārslodzi un Rīgas centrālajā daļā izraisīja pamatīgu lietus ūdens uzkrāšanos. Rīgā applūda ne tikai zemākās ielas, kur parasti pēc stipra lietus veidojas dziļas peļķes, bet arī liela daļa centra ielas. Dažviet ūdens līmenis sasniedza pat pus metra dziļumu.^[3] ^[4]

Stipro lietusgāžu rezultātā vietām pilsētā bija izskalotas kanalizācijas lūkas, piemēram, Ģertrūdes ielas un Valmieras ielas, kā arī Bauskas ielas un Ziepniekkalna ielas krustojumā. Stipro lietavu laikā vietām remontdarbu vietās tika aizskaloti norobežojošie vadstatņi. Lietus ūdens skalojās iekšā māju pagrabos un pirmā stāva telpās. Ievērojamus materiālos zaudējumus radīja lietus ūdens iekļūšana pagrabstāva veikalos, kur tika sabojāta prece un apdraudēta cilvēku drošība. Iespējams nopietnākais atgadījums notika Tērbatas ielā, kādā apavu veikalā, kur ūdens strauji appludināja veikala telpas, kas atradās pagrabstāvā un veikalā bija palikusi kāda sieviete, kura, pateicotie garāmgājējiem, tika izvilkta no veikala telpām.^[5]^[6]

Lietusgāžu un vēja radīto seku likvidēšanai Rīgā operatīvos darbus veica gan ielu, gan luksoforu uzturēšanas uzņēmumi. Lai pēc iespējas ātrāk atbrīvotu brauktuves no ūdens, ielu uzturēšanas uzņēmumi kritiskākajās vietās papildus veica ūdens atsūknēšanas darbus, kā arī attīrīja lietus ūdens notekvietas no lietusgāžu radītajiem sanesumiem. Brauktuves tiek atbrīvotas no nokritušajiem koku zariem.

Lietusgāžu un stiprā vēja rezultātā Krišjāņa Valdemāra ielā netālu no Latvijas Nacionālā teātra uz ielas braucamās daļas bija nogāzts liels koka zars, kā rezultātā satiksmes plūsma pa Krišjāņa Valdemāra ielu bija apgrūtināta. Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes vadības centra informācijas, lietusgāžu rezultātā Rīgā visnopietnāk satiksme bija apgrūtināta arī Krišjāņa Barona ielas, Audēju ielas un Aspazijas bulvāra krustojuma apkārtnē, kā arī Matīsa ielas un Tērbatas ielas krustojuma apkārtnē. Satiksme bija apgrūtināta arī Pētersalas ielā un Krasta ielā, Juglas ielā zem Brīvības gatves pārvada un citviet Vidzemes un Latgales priekšpilsētā.

Tika traucēta 6. un 11. maršruta tramvaju kustība, jo uz sliedēm bija sakrājies augsts ūdens līmenis un tādēļ tramvaji nevarēja turpināt kustību. Savukārt aculiecinieku stāstītais un vēlāk fotoblogos publicētās fotogrāfijas liecināja, ka Matīsa ielā bija izveidojušās tik lielas ūdens peļķes, ka automašīnām nācās apstāties un griezties apkārt, bet velosipēdiem ūdens sniedzās līdz pusritenim. Applūdusi esot bijusi arī ugunsdzēsēju depo Matīsa ielā.^[7]

Rīgas rietumu un ziemeļu apkaimēs lietusgāze nebija tik ļoti spēcīgs un ilgstošs, kā galvaspilsētas centrālajā daļā un pilsētas austrumu apkaimēs. Piemēram Rīgas lidostā tika reģistrēti tikai 13 mm nokrišņu.

Bauska

Bauskā stiprais negaiss sākās nedaudz pēc plkst. 14:00 un ar nelielu pārtraukumu, lietus turpinājās līdz pat plkst. 18:00. Lija ļoti stiprs un intensīvs lietus, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas, kas lauza kokus un to zarus.