Manchester United 0–3 Everton (1992. gada 19. augustā) Sheffield Wednesday 0–3 Manchester City (1992. gada 5. septembrī) Leeds United 1–4 Nottingham Forest (1992. gada 5. decembrī) Blackburn Rovers 2–5 Coventry City (1993. gada 26. janvārī) Nottingham Forest 0–3 Norwich City (1993. gada 17. martā) Queens Park Rangers 0–3 Blackburn Rovers (1993. gada 24. martā) Manchester City 2–5 Everton (1993. gada 8. maijā)
Rezultatīvākā spēle
Oldham Athletic 5–3 Nottingham Forest (1992. gada 22. augustā) Blackburn Rovers 7–1 Norwich City (1992. gada 3. oktobrī) Oldham Athletic 6–2 Wimbledon (1993. gada 3. aprīlī) Everton 3–5 Queens Park Rangers (1993. gada 12. aprīlī) Liverpool 6–2 Tottenham Hotspur (1993. gada 8. maijā)
Vārtu skaits
1222
Vārti spēlē
2,65
Garākā uzvaru sērija
7 spēles Manchester United Sheffield Wednesday
Garākā bezzaudējumu sērija
11 spēles Manchester United
Garākā zaudējumu sērija
6 spēles Nottingham Forest
Lielākais apmeklējums
44,619 Liverpool 1–0 Everton (1993. gada 20. martā)
Mazākais apmeklējums
3,039[a] Wimbledon 1–3 Everton (1993. gada 26. janvārī)
1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona bija Premjerlīgas atklāšanas sezona. Tā sākās 1992. gada 15. augustā un beidzās 1993. gada 11. maijā.
Pārskats
Pirmais Premjerlīgas tituls tika Mančestras "United", kas bija pirmais šī kluba tituls 26 gadu laikā. Viņi ar 10 punktu pārsvaru apsteidza vicečempioni, Aston Villa, pēc tam, kad tika pārvarēts lēnais sezonas sākums, kas lika komandai noslīdēt uz tabulas vidusdaļu, un pagrieziena punkts bija franču uzbrucēja, Erika Kantonā, piesaistīšana novembra beigās, kā rezultātā, viņi zaudēja tikai divas līgas spēles pēc viņa ierašanās.
26. janvārī Wimbledon savā laukumā, Selhurst Park, uzņēma Everton, tikai nedaudz vairāk kā 3000 skatītāju priekšā. Vairāk nekā 30 gadus vēlāk šis joprojām ir zemākais reģistrētais Premjerlīgas spēļu apmeklējums. Neraugoties uz bieži zemo apmeklējumu skaitu, "Wimbledon" sezonas otrajā pusē izdevās pārvarēt cīņu par izkrišanu un ieņemt 12. vietu.[2]
Avots: Premier League Klasifikācijas noteikumi: 1) points; 2) goal difference; 3) number of goals scored. (C) Čempions; (R) Pazemināts. Piezīmes:
↑Since League Cup winners Arsenal had qualified for the UEFA Cup Winners Cup by also winning the FA Cup, the UEFA Cup berth for the League Cup reverted to the league and was awarded to Norwich City. England was considered for an extra slot for the UEFA Cup after the 1993 Polish football scandal, but another one was given to Scotland, and it was thought excessive to give both two slots to Great Britain, and the extra place was awarded to Hungary.
↑Arsenal qualified by winning the FA Cup and therefore did not take up their UEFA Cup spot for winning the League Cup, which reverted to the league.
Sezonas statistika
Rezultatīvākie spēlētāji
Tedijs Šerinhems bija Premjerlīgas atklāšanas sezonas rezultatīvākais spēlētājs.
Premjerlīgas atklāšanas sezonas labākais vārtu guvējs bija Tedijs Šerinhems, kurš guva vienus vārtus Notingemas "Forest" labā, pirms sezonas sākumā pārcēlās uz Totenhemas "Hotspur", kam sekoja vēl 21 vārtu guvums, kopā gūstot 22 vārtus.[3]Alans Šīrers līdz Ziemassvētkiem bija guvis 16 vārtus, pirms guva savainojumu, dēļ kā viņam sezona bija beigusies.
Eriks Kantonā guva pašu pirmo Premjerlīgas hat-trick, uzvarot "Tottenham Hotspur", ar 5:0. Turklāt, viņš sezonas laikā asistēja arī 16 vārtu guvumos, Līdsas "United" un Mančestras "United" rindās.
Raiens Gigss ieguva PFA Gada labākā jaunā spēlētāja balvu.
Professional Footballers' Association (PFA) pasniedza savu ikgadējo gada labākā spēlētāja balvu Polam Makgrātam, veterānam, centra aizsargam, kurš veicināja "Aston Villa" izcīnīt otro vietu Premjerlīgā. Otrajā vietā ierindojās Mančestras "United" spēlētājs, Pols Inss, bet trešajā vietā - Alans Šīrers, no "Blackburn".[26] Gada labākā jaunā spēlētāja balvu saņēma 19 gadus vecais Mančestras "United" kreisā "spārna" spēlētājs, Raiens Gigss, kurš šo balvu bija ieguvis arī iepriekšējā sezonā. Gigss, kurš apsteidza Niku Bārmbiju, no "Tottenhem" un Roju Kīnu, no Notingemas "Forest", kļuva par pirmo spēlētāju, kurš šo balvu ieguvis vairāk nekā vienu reizi.[26]
Football Writers' Association (FWA) par savu Gada futbolistu izvēlējās Krisu Veidlu.[27] Veidls, kurš atgriezās Anglijas futbolā, "Sheffield Wednesday" komandā, pēc trīs pavadītiem gadiem Francijā, Marseļas "Olympique" komandā, kļuva par pirmo "Wednesday" komandas spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu tās 45 gadu pastāvēšanas vēsturē. Makgrāts un Gigss ierindojās attiecīgi otrajā un dalītā trešajā vietā.[28]
PFA arī izvēlējās vienpadsmit spēlētājus, lai izveidotu savu Gada komandu (PFA Team of the Year). Komandā bija četri "Manchester United" spēlētāji (Gigss, Inss, Peters Šmeihels un Gērijs Palisters) un divi no Līdsas "United" (Tonijs Dorigo un Gērijs Spīds). Pārējie bija Makgrāts, Kīns, Šīrers, Deivids Bārdslijs ("Queens Park Rangers") un Ians Raits ("Arsenal").[26] Gada labākā trenera balva, ko izvēlējās žūrija, kas pārstāv futbola pārvaldes institūciju, medijus un līdzjutējus, tika piešķirta Mančestras "United" trenerim Aleksam Fergusonam.[29] Jaunizveidotā League Managers Association arī pirmo reizi pasniedza savu Gada trenera balvu, kas īpaši izstrādāta, lai atzītu "treneri, kurš vislabāk izmantoja viņam pieejamos resursus". Šo balvu saņēma Deivs Basets, no "Sheffield United".[29]
↑Phil Andrews. «Football: Deane gets about Town». The Independent, 1993. gada 16. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. maijs. Skatīts: 2018. gada 27. augusts.
↑Niall Edworthy. «Football: Strachan inspires». The Independent, 1993. gada 11. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. maijs. Skatīts: 2018. gada 27. augusts.
↑Geoff Brown. «Round-Up: Walsh stays ahead». The Independent, 1993. gada 18. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. maijs. Skatīts: 2018. gada 27. augusts.
↑Geoff Brown. «Football: Lions fans dig up Den». The Independent, 1993. gada 9. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. maijs. Skatīts: 2018. gada 27. augusts.
.svg){kind=small}
