1976. gada ziemas olimpiskās spēles bija divpadsmitās ziemas olimpiskās spēles. Tās no 1976. gada 4. februāra līdz 15. februārim notika Insbrukā, Austrijā. Spēles oficiāli atklāja prezidents Rūdolfs Kirhšlāgers. Šīs bija otrās olimpiskās spēles, ko rīkoja šī Tiroles pilsēta. Pēc terora akta 1972. gada Minhenes vasaras olimpiskajās spēlēs šajā Olimpiādē drošības nodrošināšana bija paaugstinātā līmenī.
Insbrukas olimpiskajās spēlēs piedalījās 37 valstis, kuras pārstāvēja 1123 sportisti. Kopumā tika sadalīti 37 medaļu komplekti 6 sporta veidos.
Spēļu rīkošanas vietas izvēle
Uz olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja Denvera (ASV), Sjona (Šveice), Tampere (Somija) un Vistlera (Kanāda).
1970. gada maijā SOK piešķīra olimpisko spēļu rīkošanas tiesības Denverai, taču izmaksu pieauguma par 300% un raižu par ietekmi uz apkārtējo vidi dēļ 1972. gada 7. novembrī Kolorādo štata vēlētāji nolēma atteikties no spēļu rīkošanas. Oficiāli Denvera atteicās no rīkošanas tiesībām 15. novembrī un SOK piešķīra spēļu rīkošanas tiesības Vistlerai Kanādā, taču arī Vistlera nesarīkoja spēles valdības maiņas dēļ. Soltleiksitija (ASV) piedāvāja rīkot olimpiskās spēles savā pilsētā, taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1973. gada 15. februārī piešķīra spēļu rīkošanas tiesības Insbrukai.
Medaļu kopvērtējums
Latvija olimpiskajās spēlēs
1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas PSR pārstāvēja pieci sportisti, pie tam visi vienā sporta veidā, kura aizsācēji PSRS bija latvieši — kamaniņu braukšanā (Vera Zozuļa, Rolands Upatnieks, Valdis Ķuzis, Dainis Bremze un Aigars Kriķis). Savukārt Kanādas delegācijā bija iekļauta latviešu ātrslidotāja Silvija Burka, kura savā otrajā olimpiādē sasniedza augstāko vietu karjerā, paliekot ceturtā 1000 m distancē.[1]
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
