1939. gada Pasaules čempionāts hokejāTurnīra informācija |
---|
Rīkotājvalsts |
Šveice |
---|
Pilsēta |
Cīrihe un Bāzele |
---|
Norises laiks |
3.—12. februāris |
---|
Komandas |
14 |
---|
Arēnas |
2 (2 pilsētās) |
---|
Vietu sadalījums |
---|
Čempioni |
Kanāda (11. tituls) |
---|
2. vieta |
ASV |
---|
3. vieta |
Šveice |
---|
4. vieta |
Čehoslovākija |
---|
Turnīra statistika |
---|
Spēles |
48 |
---|
Gūtie vārti |
267 (5.56 vidēji spēlē) |
---|
Skatītāji |
299 600 (6 242 vidēji spēlē) |
---|
Rezultatīvākais |
Josefs Malečeks Piks Katini (12 vārti) |
---|
|
1939. gada Pasaules čempionāts hokejā (arī 1939. gada Eiropas čempionāts hokejā) bija trīspadsmitais Pasaules čempionāts hokejā, kurš no 1939. gada 3. līdz 12. februārim norisinājās Šveices pilsētās Cīrihē un Bāzelē.
Šis bija pēdējais Pasaules čempionāts, kurš norisinājās pirms Otrā pasaules kara. Kara dēļ nākamais turnīrs norisinājās vien 1947. gadā.
Turnīrā jau savu vienpadsmito Pasaules čempiones titulu izcīnīja Kanādas hokeja izlase.
Šis bija ceturtais pasaules čempionāts, kurā piedalījas arī Latvijas hokeja izlase, turnīru noslēdzot 10. vietā.
Vietu sadalījums
1939. gada Pasaules čempioni hokejā
|
Kanāda Vienpadsmitais tituls
|
Eiropas čempionāta tabula
Latvijas izlase 1939. gada Pasaules čempionātā
Šis bija ceturtais un vienlaikus pēdējais Pasaules čempionāts hokejā, kurā pirms Otrā pasaules kara piedalījās arī Latvijas hokeja izlase. Par komandas treneri mēnesi pirms turnīra sākuma tika apstiprināts kanādietis Lerijs Mēršs.[1]
Uz Šveici komandas sastāvā devās vārtsargi Herberts Kušķis un Roberts Lapainis, aizsargi Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs, kā arī Artūrs Dāle, un uzbrucēji Roberts Bluķis, Ēriks Koņeckis, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons, Edgars Klāvs, Ludvigs Putniņš, Kārlis Zilpaušs, Harijs Vītoliņš, Alfrēds Kampe un Pakalns.
Turnīru Latvijas izlase uzsāka sagrāvēm pret Šveici un Čehoslovākiju, taču tad uzvarēja Dienvidslāviju, bet gandarījuma turnīrā pārspēja Beļģiju un vēlreiz Dienvidslāviju, tā finālā gan piekāpjoties Itālijai.
Spēles
Atsauces
- ↑ Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas Hokeja federācija, 1998. 56. lpp. lpp. ISBN 9789984190174.
Ārējās saites