Ziemeļu frontes 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja, saīsināti, Iskosols (Исполнительный комитет Совета солдатских депутатов 12-й армии Северного фронта (Искосол)) bija Krievijas Impērijas 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildinstitūcija Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. gada marta līdz 1918. gada martam, kas pamatā darbojās Latvijas teritorijā.
Vēsture
Neilgi pēc Februāra revolūcijas 12. armijas kareivju deputātu padomes kongresā Rīgā 1917. gada 9. (22.) martā ievēlēja savu izpildinstitūciju, kurai uzdeva risināt kareivju pašpārvaldes jautājumus un pārstāvēt viņu viedokli pie 12. armijas vadības. Par priekšsēdi kļuva poručiks Georgijs Kučins-Oranskis, par sekretāru — Jānis Ozols. Iskosola locekļi pārsvarā bija meņševiki un eseri. 1917. gada maijā Iskosols apvienojās ar 12. armijas virsnieku deputātu padomes izpildkomiteju Iskomofu. Līdz Oktobra revolūcijai Iskosols bija lojāls Krievijas Pagaidu valdībai.
1917. gada 11. (24.) jūlijā pēc Latvijas Sociāldemokrātijas, kuru vadīja boļševiki, ierosmes tika izveidots 12. armijas Kreisais bloks, kas nostājās opozīcijā meņševiku un eseru pārvaldītajam Iskosolam. Augustā Kreisajā blokā ietilpa 28 pulki: 10 sibīriešu strēlnieku, 9 krievu kājnieku un 9 latviešu strēlnieku, kas bija vairāk nekā trešdaļa 12. armijas pulku. Kreisais bloks beidza savu darbību pēc Oktobra revolūcijas, kad 12. armijas ārkārtējais kongress Petrogradā 1917. gada 15. (28.) novembrī pieņēma bloka rezolūciju un pārvēlēja Iskosolu, kurā vairākums locekļu piederēja blokam.[1]
1917. gada 28. oktobrī 12. armijas kareivju un virsnieku kongresā Cēsīs padome sašķēlās jautājumā par atbalstu Pagaidu valdībai vai Ļeņina valdībai, ar minimālu pārsvaru atbalstot Pagaidu valdības gāšanu. 14. un 15. novembrī notika 12. armijas ārkārtas kongress, kurā vairākumu ar 405 pret 143 balsīm ieguva lielinieki, kas atbalstīja Iskolata politiku Latvijā. Par jauno izpildkomitejas priekšsēdētāju ievēlēja Semjonu Nahimsonu.
Izpildkomiteja beidza pastāvēt pēc 1918. gada marta Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem sakarā ar Krievijas bruņoto spēku demobilizāciju.
Skatīt arī
Literatūra
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
Ārējās saites
Atsauces
