Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija,[1] bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.—15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.[2]
Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20—30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.
Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tie pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pret cērmēm, samazina holesterīna līmeni un tiem piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības.[3] Mitoloģijā ķiploki aizsargā arī no vampīriem.
Ķiploku raža
Vislielākā ķiploku raža vairākus gadus pēc kārtas ir ievākta Ķīnā.
Atsauces
Ārējās saites
