Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - katoļu Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, reformātu un pareizticīgo baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas gurķu galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki.
Vēsture
Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā Hermaņa no Vartberges Livonijas hronikā. Tradicionāla Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas protestantisma centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta Ķēdaiņu ūnija starp Zviedrijas karali Kārli X Gustavu un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās skotu protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum.
1811. gadā Ķēdaiņu muiža nonāca Čapsku dzimtas īpašumā, bet pēc Janvāra sacelšanās to konfiscēja un 1866. gadā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālis Eduards Totlēbens. Muiža palika Totlēbenu dzimtas īpašumā līdz Pirmajam pasaules karam. Līdz Otrajam pasaules karam pilī darbojās skolotāju seminārs un meliorācijas skola. 1944. gadā 30. jūlijā pirms atkāpšanās Vērmahts uzspridzināja Kēdaiņu pili.
Lietuvas PSR laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze.
Saimniecība
Nozīmīgs ķīmijas un pārtikas rūpniecības centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "Lifosa", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas (majonēžu un mērču) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim Viktoram Uspaskiham (Viktoras Uspaskich) piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta fosfoģipša "kalns".
Iedzīvotāji
Uz ziemeļiem no pilsētas — Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911—2004).