Ģertrūde Eniņa (1926—2019) bija latviešu ārste neiroloģe, Rīgas Medicīnas institūta Neiroloģijas un neiroģirurģijas katedras vadītāja, profesore.
Dzīvesgājums
Dzimusi 1926. gada 29. septembrī Viļakā.[1] Studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, ko 1950. gadā pārveidoja par Rīgas Medicīnas institūtu (RMI). Pēc studiju beigām strādāja par asistenti RMI nervu slimību katedrā (1954–1965). 1959. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, 1966. gadā tika ievēlēta par katedras docenti, turpināja strādāt pie zinātņu doktora disertācijas, kuru aizstāvēja 1969. gadā.
1973. gadā Eniņu ievēlēja par profesori un RMI Nervu slimību katedras (vēlāk Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras) vadītāju.
Viņa strādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, kur ieviesa smadzeņu asinsvadu ehopulsogrāfiju (ultrasonogrāfiju) kā jaunu izmeklēšanas metodi (1975),[2] no 1979. gada Rīgas pilsētas 7. slimnīcā. Līdztekus profesora Eniņa bija RMI Centrālā Zinātniskā institūta Neiroangioloģijas zinātniskās grupas vadītāja (1973–1990) un Latvijas Neirologu asociācijas priekšsēdētāja.[3]
Mirusi 93 gadu vecumā 2019. gada 28. novembrī, apglabāta Rīgas Miķeļa kapos.
Izgudrojumi
Eniņa kopā ar līdzautoriem reģistrēja 43 PSRS autorapliecības un vienu Latvijas patentu, tostarp arī:
- Roku koordinācijas traucējumu noteikšanas metodi. Autori: Ģ. Eniņa, M. Godļevska, E. Smeltere. PSRS autorapliecība Nr. 689662 (1979)
- Ierīce cerebrospinālā šķidruma spiediena noteikšanai. Autori: Ģ. Eniņa,, M. Mētra, P.Blinkēns, J.Druvietis. PSRS autorapliecība Nr. 835412 (1979)
- Ierīci redzes lauku noteikšanai. Autori: Ģ. Eniņa, M. Godļevska, E. Smeltere. PSRS autorapliecība Nr. 350305 (1982)
- Intracerebrāla likvora spiediena diagnostikas metodi. Autori: Ģ. Eniņa, T. Timofejeva. Latvijas patents Nr. 11780 (1997)
Apbalvojumi un pagodinājumi
Atsauces
